Ik gadu veselības aprūpes datu analīzes un pētniecības uzņēmums IQVIA veic pētījumu “Patient W.A.I.T. Indicator”, kur tiek analizēta to jaunāko medikamentu pieejamība, kas reģistrēti Eiropas Savienībā pēdējo četru gadu laikā. Lai gan pagājušajā gadā Latvijā pieejamībā jau bija apsteigusi pārējās Baltijas valstis, šogad rādītāji vairs nav tik pozitīvi, un Latvija ir vienā no pēdējām vietām.
Baltija – reģions ar zemāko medikamentu pieejamību
Vidējais laiks līdz zāļu pieejamībai Latvijā ir 646 dienas. Tas ir ievērojami ilgāks nekā ES vidējais rādītājs (578 dienas) un krietni pārsniedz ātrākās valsts (Vācija, 128 dienas) rādītāju. Latvijas pieejamības līmenis ir 18%. Tas ir krietni zemāks nekā ES vidējais rādītājs (46%). Tas nozīmē, ka tikai apmēram trešdaļa inovatīvo zāļu, kas apstiprinātas Eiropā, ir pieejamas Latvijas pacientiem. Arī kaimiņvalstu rādītāji ir ļoti zemi, Lietuvā pieejami 16%, savukārt, Igaunija ir apsteigusi mūs, sasniedzot 24%. Analizējot sīkāk, onkoloģijas jomā Latvija ir vienā līmenī ar Lietuvu (8 jauni medikamenti), kamēr Igaunijā pieejami 13. Savukārt, reto slimību jomā Latvija ir pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā, nodrošinot tikai 9 medikamentus.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ir komunicējis, ka medikamentu pieejamība ir viņa prioritāte un pēdējo gados ir veikti ieguldījumi inovatīvu medikamentu pieejamībā, tomēr citas valstis ir ieguldījušas vēl straujāk.
Eiropas Savienībā ir būtiska nevienlīdzība starp pacientiem
Inovatīvo medikamentu pieejamība visā Eiropas Savienībā joprojām ir ļoti atšķirīga, radot ievērojamu nevienlīdzību starp pacientiem. Lai gan zāles tiek centralizēti apstiprinātas vienlaikus Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA), laiks, kas paiet līdz to faktiskajai pieejamībai pacientiem, īpaši līdz kompensācijas saņemšanai, krasi atšķiras. Jaunākie dati no minētā ziņojuma liecina, ka vidējais laiks līdz kompensācijas saņemšanai inovatīvām terapijām ES ir sasniedzis 578 dienas. Tomēr analizējot sīkāk, vidējais laiks katrā valstī ir ļoti atšķirīgs, sākot no 128 dienām Vācijā un beidzot ar 840 dienām Portugālē.
Lai gan vidējais pieejamības līmenis ES ir nedaudz pieaudzis par 3 procentpunktiem, sasniedzot 46%, tas joprojām nozīmē, ka vairāk nekā puse inovatīvo zāļu nav pieejamas pacientiem ES valstīs.
Ņemot vērā to, ka pacienti dažos Eiropas reģionos var gaidīt pat septiņas reizes ilgāk kā citi, kas ir no 4 mēnešiem līdz 28 mēnešiem, un jaunāko medikamentu pieejamība atšķiras no 90% Vācijā līdz vidēji 17% Baltijā, ir jāsecina, ka pacientu piekļuve būtiskām zālēm bieži vien ir vairāk atkarīga no viņa dzīvesvietas nekā no klīniskās vajadzības.
Variācijas pastāv ne tikai starp valstīm, bet arī katras valsts ietvaros un atkarībā no zāļu veida. Dati liecina, ka pacienti vienā un tajā pašā valstī var saņemt dažas zāles gandrīz nekavējoties, bet citas gaidīt gadiem ilgi. Atšķirības novērotas arī starp dažādām terapeitiskajām jomām, piemēram, onkoloģijas zāles parasti ir pieejamākas, taču laiks līdz piekļuvei atšķiras. Reto slimību zālēm vidējais pieejamības laiks parasti ir garāks nekā pārējām zālēm.
Medikamentu nepieejamības iemesli
Kavējumu un nepieejamības pamatcēloņi ir daudzveidīgi un bieži vien Eiropā kopumā ietver lēnu reģistrācijas procesu, ilgstošas sarunas par nosacījumiem medikamentu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, un finansējuma trūkuma medikamentu iekļaušanai. Valstīm ar zemākiem ienākumiem un mazākiem veselības aprūpes izdevumiem bieži ir grūtāk nodrošināt piekļuvi inovācijām. Latvijā tieši finansējuma trūkums ir galvenais iemesls medikamentu nepieejamībai.
Neskatoties uz to, ka Latvijā ilgstoši ir bijis nepietiekams finansējums veselības nozarei kopumā, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, zāļu ražotāji ir turpinājuši nodrošināt medikamentu pieejamību, savlaicīgi iesniedzot nepieciešamos dokumentus Zāļu valsts aģentūrā. Tomēr finansējuma trūkuma dēļ, ilgstoši ir veidojusies rinda ar vidēji 80 medikamentiem, kuri ir atzīti par izmaksu efektīviem Latvijas situācijai, bet kuriem trūkst finansējuma. Lai veicinātu to, ka medikamenti no ražotāju puses tiek laisti Latvijas tirgū vēl ātrāk, ir nepieciešams strauji celt kompensējamo medikamentu budžetu, iekļaujot kompensējamo zāļu sarakstā jau iesniegtos produktus. Starptautisko uzticamību sistēmai var veicināt arī ar stabila regulējuma piemērošanu, neveicot negaidītas izmaiņas.
Medikamentu pieejamībai jābalstās pacienta klīniskajā vajadzībā nevis viņa pasta indeksā. Noturībspējīga veselības aprūpe ir būtisks ieguldījums kopējā valsts aizsardzībā. Medikamentu pieejamība ir būtiska daļa no šādas sistēmas, regulāra medikamentu lietošana saskaņā ar ārsta norādījumiem ir labākā sekundārā profilakse, kas daudzos gadījumos ļauj pacientiem ārstēties mājās, būtiski ietaupot valsts budžeta līdzekļus.
Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore
