Līdz gada beigām Veselības ministrija sadarbībā ar nozares organizācijām un ekspertiem plāno izstrādāt sen gaidīto Sirds veselības plānu

21. maijs, 2024
image

Lai Latvijā mazinātu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, jāveido konsekventa ilgtermiņa valsts politika un tās īstenošanā jāiesaistās dažādu jomu institūcijām un plašai sabiedrībai. Par to Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta, biedrības “ParSirdi.lv” rosinātajā domnīcā “Kā veidot sirds veselības uzvaras stāstu Latvijā – no politikas plānošanas līdz pacientu iesaistei?” 14.maijā sprieda jomas eksperti.

Lai apturētu sirds un asinsvadu slimību straujo izplatību un mirstību, kas Latvijā ir augstākā ES valstu vidū, Veselības ministrijas paspārnē top Sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas rīcības plāns 2025.- 2027. gadam. Taču šobrīd vēl jārod  atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, kādas ir prioritātes, kā plāns būs saistīts ar citiem politikas dokumentiem, kā panākt iedzīvotāju iesaisti u.c.

Artjoms Uršuļskis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, atzina, ka sirds veselības jomā nepieciešams reāls plāns: “Veselības ministrijā šobrīd noris darbs pie vairākām ambiciozām pārmaiņām. Tāpat darbs norit pie vairākiem nozīmīgiem veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāniem – onkoloģijas jomā, mātes un bērna veselības jomā, profilakses un arī sirds un asinsvadu slimību jomā. Ir būtiski virzīties uz pacientu orientētu un vērtībā balstītu veselības aprūpi – vajadzību ir daudz, tādēļ būtiska ir mērķtiecīga un efektīva pakalpojumu un finansējuma plānošana,” sacīja A. Uršaļskis. Veselības ministrija sirds veselības plāna izstrādi sadarbībā ar nozares organizācijām un ekspertiem plāno paveikt līdz gada beigām.

Līga Kozlovska, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītāja un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, uzsvēra, ka būtu jānosaka skaidras prioritātes. Tās, viņas ieskatā, ir sabiedrības izglītošana un veselības mācības atjaunošana skolās, lai uzlabotu iedzīvotāju zemo veselībpratību, veselīgas vides veidošana un profilakse, skrīninga pieejamība, kompensējamo zāļu klāsta un pieejamības paplašināšana, kā arī labāka kardiologu un veselības pakalpojumu pieejamība.

Inese Mauriņa, biedrības ParSirdi.lv vadītāja, kā būtiskas, pacientiem steidzami risināmas
problēmas sirds veselības jomā minēja ierobežoto pakalpojumu pieejamību slimību savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanai, garās rindas uz izmeklējumiem, augstos līdzmaksājumus par daudziem kompensējamiem medikamentiem, kas augsta
riska pacientiem, kuriem ir vairākas blakusslimības, var pārsniegt 100 eiro mēnesī, kā arī efektīvu un jaunu zāļu lēno iekļaušanu kompensācijas sistēmā.  Tāpat, I. Mauriņas skatījumā, jādomā par pacientu koordinētu aprūpi, kas īpaši svarīga pacientiem ar vairākām diagnozēm.

Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore, norādīja, ka ir labi zināmas saistības starp sirds un asinsvadu slimībām un vairākiem riska faktoriem, tostarp augstu holesterīna līmeni (hiperlipidēmiju), augstu asinsspiedienu (hipertensiju), augstu cukura līmeni asinīs (hiperglikēmiju), hronisku nieru slimību. “Mērķtiecīgi kontrolējot šos riskus, mirstību var samazināt par 58%, tāpēc ir būtiski, lai pacienti kuriem ir šie riska faktori, regulāri apmeklē ārstu un lai viņiem būtu pieejami medikamenti,” sacīja V. Marāne.

Domnīcas dalībnieki bija vienisprātis, ka plāns nedrīkst būt vienas Veselības ministrijas atbildība. Pasaules prakse apliecina, ka sirds veselība  ir strarpresoru joma, un politikas risinājumi jāmeklē kopīgi visai sabiedrībai  – gan mainot  dzīvesveidu un veselības paradumus, vides infrastruktūru, gan pārskatot nodokļu politiku, uzlabojot fizisko aktivitāšu atbalsta pieejamību, ārstēšanas pakalpojumu un mūsdienīgu medikamentu pieejamību, gan attīstot digitālos rīkus riska faktoru pārvaldībai u.c. Vienlaikus jaunajam plānam ir nepieciešams ik gadu nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai ieceres varētu īstenot pilnā apmērā.