Konkurētspējīga Eiropas Savienība – Latvijas izaugsmes atslēga
Ik gadu, veidojot valsts budžetu, akūti pietrūkst finansējuma veselībai, izglītībai, labklājībai. Turpinām ierindoties pēdējās vietās dažādos Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstu attīstības izvērtējumos un ceram uz nākamo gadu, kas varētu būt labāks.
Pavisam vienkāršoti runājot, lai valsts spētu samaksāt par augstākminētajām jomām, valstij ir jānopelna pietiekami daudz nodokļu ieņēmumos. Bet lai būtu nodokļi, nepieciešami konkurētspējīgi uzņēmumi, kas gatavi investēt savā attīstībā – investēt Latvijā.
Pēc vairākām publikācijām medijos[1] šajā pavasarī, jau piedāvāti dažādi risinājumi, tāpēc šajā rakstā par ES kopējo konkurētspēju kā pamatu Latvijas konkurētspējai.
Eiropas Savienība ekonomiskā norieta priekšā
ES sākotnēji veidota kā ekonomiska savienība un gadu gaitā darīts daudz, lai to stiprinātu. Tomēr pēdējos piecos gados esam pārdzīvojuši vairākas krīzes – Covid-19 un karš Ukrainā ļoti negatīvi ietekmējis piegāžu ķēdes un stabilitāti reģionā. Tā rezultātā mājsaimniecībām un arī uzņēmumiem strauji pieaugušas izmaksas par dažādiem produktiem un pakalpojumiem, tai skaitā elektroenerģiju.
Tomēr lejupslīde sākusies vēl pirms lielajām krīzēm. Pirms 2008. gada ASV ekonomika bija aptuveni 90% no ES ekonomikas lieluma. Līdz ar 2022. gadu situācija ir mainījusies, un ES ekonomika ir tikusi līdz 80% no ASV ekonomikas absolūtajām vērtībām. Ārvalstu tiešās investīcijas ES samazinās, bet tās pieaug ASV. ES izaugsmes prognozes rāda līniju bez ievērojamas augšupejas, kļūstam arvien mazāk pievilcīgi investīcijām.[2]
Vienlaikus ES ir milzīgas priekšrocības – tas ir lielākais vienotais tirgus pasaulē, mums ir stipra, vienota valūta un politiskā stabilitāte salīdzinot ar citiem pasaules reģioniem.
Jau vairākus gadus Briselē un Strasbūrā notiek diskusijas par to, ka ES spēs kļūt konkurētspējīgāka tikai kā 27 valstu savienība, nevis rīkojoties tikai nacionālo interešu vārdā.[3] Antverpenes deklarāciju[4], kas aicina steidzami rīkoties un izstrādāt industriālo politiku, parakstījušas vairāk kā 1180 organizācijas. Pagājušajā gadā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena veltīja gandrīz trešdaļu no savas ikgadējās uzrunas par stāvokli Savienībā ekonomikas tranformācijai. Visbeidzot, maija beigās ES Padome apstiprināja Padomes secinājumus par industriālās politikas nākotni[5], iezīmējot galvenos darbības virzienus. Tomēr vērtējot darbus, šķiet, pastāv paradokss starp skaļajiem plāniem un to izpildījumu.
Kāpēc Latvijai ir svarīga konkurēstpējīga ES?
Latvija ir cieši saistīta ar ES iekšējo tirgu. Jo konkurētspējīgāka būs Savienība, jo lielākas iespējas mūsu uzņēmumu attīstībai eksporta tirgos. ES iekšējais tirgus, kurā nav barjeru un tiek nodrošināta brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustība, sniedz būtiskas priekšrocības Latvijas uzņēmumiem, ļaujot tiem vieglāk piekļūt plašākam tirgum. Konkurētspējīga ES veicina ekonomisko izaugsmi un stabilitāti, kas savukārt veicina Latvijas ekonomikas attīstību, radot jaunas darba vietas un uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Turklāt, ES kā vadošais spēlētājs globālajā ekonomikā, nodrošina Latvijai spēcīgu starptautisko pozīciju un iespējas aizstāvēt savas intereses globālajās sarunās.
Lielāki investori sākumā vērtēs visu reģionu, tāpēc investīciju piesaistē Latvijai ir svarīgs arī plašāks – reģionālais konteksts. Jo vairāk ES iegulda pētniecībā, inovācijā, tehnoloģijās, jo lielākas ir mūsu iespējas zināšanu pārnesē un sadarbības veidošanā. Stipra ES domās par reģionālo vienlīdzību un ieguldīs mazāk attīstītās valstīs. Jau šobrīd esam guvuši lielu labumu no ES fondiem, tāpēc ir svarīgi, lai tas turpinās. Visbeidzot kopējā makroekonomiskā stabilitāte un eirozonas stabilitāte ir būtiska arī mūsu investīciju videi. Augošā ES ekonomikā ir lielāks potenciāls attīstīt arī augošu Latvijas ekonomiku.
Farmācijas industrija kā piemērs ES pieejai
Viena no lielākajām reformām ES šobrīd norit farmācijas nozarē. Tā paredz virkni uzlabojumu pacientiem, tomēr rada būtiskus riskus ES konkurētspējai.
ES visvairāk pētniecībā un attīstībā iegulda tieši farmācijas nozare, ik gadu tam tērējot 44,5 miljardus eiro. Nozarē strādā vairāk kā 2,7 miljoni cilvēku, galvenokārt augsti kvalificēti darbinieki. Farmācijas nozare vairāk nekā jebkura cita nozare veicina ES pozitīvo tirdzniecības bilanci. Un visbeidzot tā ir dzīvības glābjoša nozare – nemitīgi tiek izstrādāti jauni medikamenti, kas paildzina cilvēku mūžu un ļauj dzīvot kvalitatīvu dzīvi (un ieguldīt ekonomikā).
Tomēr, neskatoties uz minēto, Eiropa atpaliek no globālajiem konkurentiem farmācijas nozares pētniecībā, izstrādē un ražošanā. Kamēr pagājušā gadsimta beigās šeit ražoja pusi no pasaules inovatīvajiem medikamentiem, tagad ES tiek izstrādātas tikai vienas no piecām jaunajām zālēm. ASV veic divreiz vairāk klīnisko pētījumu ar progresīvajām šūnu un gēnu terapijām, Ķīna – trīsreiz vairāk. Tas nozīmē to, ka Eiropas pacienti vairs nav pirmie, kas saņem inovatīvās terapijas ar potenciālu uzlabot dzīves kvalitāti un glābt dzīvības.
Jaunā ES Farmācijas nozares reforma paredz saīsināt intelektuālā īpašuma tiesības, kas vēl vairāk mazinās reģiona pievilcību investīcijām un pētniecībai. Rezultātā ES ne tikai izstrādās mazāk inovatīvo medikamentu, bet arī būtiski kritīsies kopējā konkurētspēja, investīciju videi kļūstot nepievilcīgai.
Viens no iemesliem neveiksmīgajai pieejai ir tas, ka pie reformas strādā veselības nozares ierēdņi, kas vērtē reformu tikai savas jomas ietvarā. Lai gan viņi neapšaubāmi ir eksperti savā jomā, ir nepieciešama nopietna padziļināta analīze, vērtējot pārmaiņu ietekmi arī uz ES konkurēstpēju un izaugsmi. Tā rodas minētais paradokss starp vārdiem un darbiem.
Kā atgūt ES konkurētspēju?
ES ir jāizstrādā ambicioza stratēģija konkurētspējas veicināšanai, kuras centrā ir veselības un dzīvības zinātņu nozare, jo tā visvairāk iegulda inovācijās un pētniecībā jau šobrīd. Šis potenciāls ir jāizmanto tālākai izaugsmei.
Ikvienai politikai, kuru ES izstrādā nepieciešams veikt konkurētspējas izvērtējamu. Ir jāsaprot, ka viss, kas tiek īstenots izglītības, veselības, vides, labklājības un citās politikās ietekmē arī ES iespējas straujākai izaugsmei, tāpēc ir svarīgi atrast balansu.
Arī Latvijā vērtējot nacionālo politiku un sniedzot viedokli par ES notiekošo ir būtiska sadarbība ar uzņēmēju organizācijām. Tikai caur savstarpējo komunikāciju, ir iespējams rast risinājumus, kuri veicinās uzņēmēju, un tātad arī valsts un ES, konkurētspēju.
Vēlējums politikas vēlētājiem
Latvijas nākotne ir cieši saistīta ar ES izaugsmi un konkurētspēju. Mūsu uzņēmumu spēja attīstīties un konkurēt globālajā tirgū ir tieši atkarīga no ES politikas un investīciju vides. Tāpēc ir svarīgi turpināt strādāt pie politikas, kas veicina konkurētspēju, inovācijas un iekļaujošu izaugsmi visā ES.
Un visbeidzot – ikvienam politikas veidotājam ir jāņem vērā, ka veseli cilvēki ir konkurētspējīgas ekonomikas pamatā, tāpēc investīcijas veselībā būs liels pienesums arī nodokļu kopējos ieņēmumos.
ES ir jākļūst par globālu līderi ekonomikā. Šobrīd esam vēsturiskā situācijā, lai palīdzētu ES transformēties. 8. jūnijā ievēlējām savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā, un kopīgi ar valstu vadītajiem viņiem būs lielas iespējas noteikt nākamās prioritātes.
[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.05.2024-latvijas-privata-sektora-konkuretspeja-investejam-mazak-neka-kaimini-jakeras-pie-uznemejdarbibas-vides-sakartosanas.a553846/
[2] https://www.ft.com/content/124b4cdb-deb9-49a0-b28d-d97838606661
[3] https://www.ft.com/content/124b4cdb-deb9-49a0-b28d-d97838606661
[4] https://antwerp-declaration.eu
[5] https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2024/05/24/council-adopts-conclusions-on-the-future-of-industrial-policy/
