Kā veidojas zāļu cena
Siffa Infografika Kas Veido Medikamentu Cenu Latvija

Zāļu cenu dinamika: kas to ietekmē un ko gaidīt nākotnē?

Farmācijas tirgus ir globāla un sarežģīta sistēma, ko ietekmē notikumi visā pasaulē — no ģeopolitiskiem konfliktiem līdz klimata pārmaiņām. Tāpēc zāļu cena aptiekā veidojas kā daudzu faktoru rezultāts, ko arvien biežāk ietekmē dažādas neprognozējamas pārmaiņas.

Globālie notikumi, kas ietekmē zāļu cenas

Zāļu piegādes ķēdes ir starptautiskas, tāpēc pat šķietami tāli notikumi citās valstīs var radīt reālus traucējumus.

Ietekmi rada:

  • Reģionālie konflikti un tirdzniecības spriedze, kas traucē kuģu kustību un palielina loģistikas izmaksas (piem., Sarkanās jūras un Panamas kanāla traucējumi).
  • ASV iniciatīvas zāļu cenu regulēšanai, kas varētu sasaistīt ASV cenas ar zemākajām cenām citās valstīs. Tas rada spiedienu uz mazajiem tirgiem, tostarp Latviju, jo līdzšinējais globālais cenu līdzsvars var tikt izjaukts.
  • Potenciālie tarifi medikamentiem, kas var sadārdzināt Eiropas farmācijas nozari, bremzējot investīcijas inovācijās un ietekmējot pacientu piekļuvi jaunām zālēm.

 

Globālā farmācijas tirgus tendences

Neskatoties uz riskiem, farmācijas sektors turpina attīstīties:

  • 2023. gadā golbālais zāļu tirgus apjoms sasniedza 1,6 triljonus dolāru.
  • Nozare pētniecībā iegulda aptuveni 25% peļņas — tas ir viens no augstākajiem rādītājiem citu industriju vidū.
  • Pieaug pieprasījums pēc medikamentiem sabiedrības novecošanas un hronisko slimību izplatības dēļ.
  • Pieaug zāļu pieejamība jaunattīstības valstīs.
  • Mākslīgais intelekts paātrina zāļu izstrādi un klīniskos pētījumus.

Taču līdzsvars ir trausls — pārāk stingra cenu kontrole var mazināt motivāciju investēt jaunu terapiju izstrādē.

Latvijas tirgus: izaugsme, bet lielāka ievainojamība

Latvijā farmācijas tirgus pēdējos piecos gados pieaudzis no 1 miljarda līdz 1,4 miljardiem eiro, taču mazais tirgus apjoms rada vairākus izaicinājumus:

  • Jutība pret piegādes traucējumiem un globālām cenu svārstībām.
  • Mazāka pievilcība inovatīvo zāļu ieviešanai, jo ražotāji prioritizē lielos tirgus.
  • Tikai 18% no jaunākajām Eiropas Zāļu aģentūras reģistrētajām zālēm ir pieejamas Latvijā.
  • Lai medikamenti ienāktu tirgū, būtiski ir arī vietējie priekšnoteikumi: paredzams finansējums, skaidri procesi un stabila kompensācijas sistēma.

Svarīgi uzsvērt, ka, pretēji izplatītajam mītam, Latvijā ražotāju cenas nav augstākas nekā Baltijā. Katrs kompensējamais medikaments tiek izvērtēts pēc izmaksu efektivitātes, tātad piemērots mūsu sistēmai.

Galvenais šķērslis Latvijā: nepietiekams finansējums kompensējamām zālēm

Pašlaik pacientu piekļuvi mūsdienīgām terapijām Latvijā visvairāk ietekmē valsts finansējuma trūkums.

  • Gaidīšanas sarakstā regulāri ir ap 80 zālēm, kas jau izvērtētas kā izmaksu ziņā efektīvas, bet netiek iekļautas kompensācijas sistēmā finansējuma trūkuma dēļ.
  • Laiks no zāļu autorizācijas līdz pieejamībai Latvijā ir 642 dienas, kamēr Eiropas valstīs vidēji — 578 dienas, bet Vācijā — tikai 128 dienas.
  • Pacientu tiešie maksājumi par zālēm ir vairāk nekā divas reizes augstāki nekā ES vidēji.
  • Farmācijas izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā sasniedz tikai 58% no ES vidējā.

Šī atpalicība ilgtermiņā nozīmē lielākas veselības aprūpes izmaksas, vairāk hospitalizācijas gadījumu un zemāku sabiedrības produktivitāti.

Kas veido zāļu cenu Latvijā?

Galvenās komponentes ir:

  • Ražotāja cena — līdz 75–80% no gala cenas. Tajā ietilpst:
    12 gadu izstrādes cikls;
    aptuveni 2,3 miljardu eiro investīcijas;
    tirgū nevirzīto zāļu izmaksas, jo tikai ~10% izstrādāto zāļu sasniedz klīniskos pētījumus;
  • Vairumtirgotāja uzcenojums — regulēts un fiksēts eiro izteiksmē.
  • Aptiekas uzcenojums — arī regulēts un fiksēts.
  • PVN 12% un maksa par farmaceita pakalpojumu recepšu zālēm.

Kas jāmaina, lai zāles Latvijā kļūtu pieejamākas?

  • Nodrošināt ilgtspējīgu finansējuma pieaugumu kompensējamām zālēm.
  • Paātrināt jauno terapiju iekļaušanu kompensācijas sistēmā.
  • Veicināt solidāru ES līmeņa cenu politiku, kur cenas tiek pielāgotas valstu maksātspējai.
  • Stiprināt piegādes ķēžu noturību un prognozējamību.

 

Rakstā izmantotie avoti:

https://www.efpia.eu/news-events/the-efpia-view/blog-articles/ensuring-access-to-innovative-medicines-for-patients-in-smaller-countries-guest-blog/
https://www.efpia.eu/about-medicines/access-to-medicines/back-innovation-boost-access/
https://www.efpia.eu/media/oeganukm/efpia-patients-wait-indicator-2024-final-110425.pdf
https://efpia.eu/media/2rxdkn43/the-pharmaceutical-industry-in-figures-2024.pdf
https://www.efpia.eu/news-events/the-efpia-view/statements-press-releases/efpia-response-to-the-eu-us-trade-deal/
https://www.vm.gov.lv/lv/media/10082/download
https://www.vm.gov.lv/lv/media/13686/download?attachment
https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/57088/Kite_M_Batraga_A_Salkovska_J_NC_21.pdf?sequence=1
https://www.fortunebusinessinsights.com/impact-of-covid-19-on-pharmaceuticals-market-102685
https://www.pharmiweb.com/press-release/2025-04-16/factors-influencing-the-pharmaceutical-manufacturing-market-valuation-in-2035
https://www.thinkglobalhealth.org/article/executive-order-lower-us-drug-prices-could-hurt-poorest-countries
https://www.odtmag.com/worldwide-worries-how-geopolitical-issues-impact-the-medtech-industry/
https://en.wikipedia.org/wiki/Cost_of_drug_development