Jauno zāļu ceļš
Siffa Infografika Inovatīvo Medikamentu Attīstība

No molekulas līdz zāļu skapītim – kā top jaunas zāles

Jaunu zāļu radīšana ir fascinējošs, bet vienlaikus arī ārkārtīgi sarežģīts un laikietilpīgs process. No pirmās idejas laboratorijā līdz brīdim, kad zāles parādās aptiekā, paiet vidēji 10–12 gadi, un kopējās izmaksas var sasniegt miljardus eiro. Ceļā līdz pacientam iziet cauri tikai niecīgi 2–3 % zāļu kandidātu, taču tie, kas šo ceļu pabeidz, nereti maina miljoniem cilvēku dzīves.

1. solis: slimības mērķa identificēšana

Zāļu izstrāde sākas ar slimības izpēti un tās “mērķa” noskaidrošanu. Zinātnieki pēta, kas tieši cilvēka organismā izraisa konkrēto saslimšanu. Tas var būt proteīns vai receptors, kas nedarbojas pareizi, molekula, kas veidojas par daudz vai par maz, vai izmaiņas pašā šūnā.

Kad slimības mērķis ir atrasts, sākas potenciālo aktīvo vielu meklēšana. Milzīgās ķīmisko savienojumu bibliotēkas, datorizēti skrīninga roboti un mūsdienīgas analītiskās metodes ļauj testēt simtiem tūkstošu molekulu, meklējot tās, kas spēj ietekmēt slimības procesu. Tikai neliela daļa no tām izrāda pietiekami daudzsološu iedarbību, lai virzītos tālāk.

2. solis: preklīniskie pētījumi

Pirms jaunā viela nonāk pie cilvēkiem, tā tiek rūpīgi pārbaudīta laboratorijā un izmēģinājuma pētījumos ar dzīvniekiem. Šajā posmā pētnieki noskaidro, kā viela uzsūcas, izplatās un izdalās no organisma, kāda ir tās ietekme uz orgāniem un vai tā nerada bīstamas blakusparādības.

Lai varētu veikt visas analīzes, viela tiek ražota nelielos apjomos, jau ievērojot īpašus kvalitātes standartus. Tikai tās vielas, kas šajā posmā uzrāda labu drošuma un efektivitātes profilu, var pāriet nākamajā fāzē – klīniskajos pētījumos.

3. solis: klīniskie pētījumi ar cilvēku iesaisti

Klīniskie pētījumi ir viens no būtiskākajiem un laikietilpīgākajiem zāļu izstrādes posmiem. Tie notiek trīs fāzēs.

  1. fāze – drošums
    Šajā posmā zāles izmēģina neliels skaits veselīgu brīvprātīgo (parasti 20–100 cilvēku). Mērķis ir noskaidrot, kā zāles uzvedas organismā, kādas ir iespējamās blakusparādības un kādas devas ir drošas.
  2. fāze – efektivitāte
    Zāles sāk testēt pacientiem, kuri cieš no konkrētās slimības. Pētījumos parasti iesaista 100–500 cilvēku, un šajā posmā tiek vērtēts, vai zāles tiešām palīdz, kāda ir optimālā deva un kāds ir to drošuma profils. Nereti tiek izmantotas kontrolgrupas – placebo vai salīdzinājums ar jau apstiprinātu terapiju.
  3. fāze – plaša mēroga pētījumi
    Šajā posmā piedalās simtiem vai pat tūkstošiem pacientu dažādās valstīs. Zinātnieki apkopo visaptverošus datus par zāļu iedarbību dažādām pacientu grupām, iespējamiem riskiem un devu precizitāti. Šis ir dārgākais un komplicētākais posms, un to neiztur vairāk nekā puse topošo zāļu. No visiem sākotnējiem kandidātiem tirgu sasniedz tikai aptuveni 3 %.
  4. Regulatora apstiprinājums
    Kad visi klīniskie pētījumi ir pabeigti un rezultāti liecina, ka jaunās zāles ir drošas un iedarbīgas, zāļu izstrādātājs sper nākamo lielo soli – lūdz atļauju tās laist tirgū. Zāļu izstrādātājs sagatavo apjomīgu dokumentu kopumu – reģistrācijas dosjē. Tas ietver visus pētījumu datus, informāciju par ražošanu, kvalitāti, uzglabāšanu un zāļu sastāvu. Šo dokumentāciju izvērtē atbildīgās regulējošās iestādes – Eiropā tā ir Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), ASV – Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA), Latvijā – Zāļu valsts aģentūra. Tikai pēc tam, kad regulatoru eksperti ir pārliecinājušies par zāļu drošumu un efektivitāti, zāles oficiāli apstiprina lietošanai.
  5. Ražošana un pēcreģistrācijas uzraudzība
    Regulatora apstiprinājums ir būtisks brīdis, taču zāļu stāsts ar to nebeidzas. Ražotājam jānodrošina, lai zāles varētu ražot lielā apjomā, saglabājot nemainīgu kvalitāti un drošumu katrā tabletē, ampulā vai kapsulā.

Kad zāles nonāk aptiekās, sākas to ikdienas uzraudzība jeb farmakovigilance. Reālajā dzīvē zāles lieto ļoti dažādi pacienti – dažādu vecumu, ar citām saslimšanām, dažādās kombinācijās ar citiem medikamentiem. Tāpēc ilgtermiņa uzraudzība ir ļoti būtiska: tā palīdz atklāt retas blakusparādības un dažkārt pat jaunas zāļu pielietojuma iespējas.

Zāļu radīšana – ilgstošs, bet nenovērtējams process

Zāļu izstrāde prasa zinātnieku radošumu, milzīgus resursus un pacietību, taču katrs veiksmīgi radītais medikaments ir ieguldījums sabiedrības veselībā un drošībā. Aiz katras tabletītes slēpjas desmitgades ilgs darbs, rūpīga pētniecība un cilvēku cerības uz labāku dzīvi.

 

 

Izmantoti EUPATI Foundation materiāli (https://eupati.eu)