Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija uz sākumlapunosūtīt e-pastulapas karte enru
 
SIFFA > Aktualitātes > Inovāciju desmitgade vēža ārstēšanā. Kā jaunās ārstēšanas iespējas maina vēža “seju”: melanoma un krūts vēzis, 18.10.2017. Drukāt
Inovāciju desmitgade vēža ārstēšanā. Kā jaunās ārstēšanas iespējas maina vēža “seju”: melanoma un krūts vēzis

Daudzus gadsimtus vēzis  ir bijusi viena no postošākajām slimībām ar augstu mirstību un bēdīgu prognozi. Taču zinātniskie atklājumi pēdējos gados pilnībā mainījuši vēža seju, piesakot jaunu un cerīgu laikmetu ļaundabīgo audzēju ārstēšanā. Skaitļi runā nepārprotami. Kopš 1991. gada vēža izraisītais mirstības līmenis ir samazinājies par 23 %. Izredzes, ka vēža slimnieki dzīvos 5 gadus vai ilgāk, pēdējo 40 gadu laikā palielinājušās par 41%, turklāt 83% gadījumu šis panākums saistīts ar jaunām ārstēšanas metodēm, tai skaitā zālēm. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) sniedz ieskatu Amerikas Farmaceitisko pētījumu un ražotāju asociācijas (PhRMA) pētījumā “Vēža inovācijas desmitgade, 2006.-2016.”, atklājot tos vēža veidus, kur inovācijas un zinātniskie atklājumi un sasniegumi pēdējā desmitgadē ir īpaši daudzsološi.

Ar melanomu dzīvo ilgāk un labāk
Melanoma, visnopietnākā un agresīvākā ādas vēža forma, izraisa 75% no visiem ādas vēža nāves gadījumiem. Ja slimība tiek diagnosticēta agrīni, ārstēšanas prognoze ir laba. Tomēr vēlākās slimības stadijas ir ārkārtīgi bīstamas, īpaši metastātiskā forma, kad vēzis izplatījies organismā. Vēl tikai pirms desmit gadiem metastātiskās melanomas ārstēšana bija ļoti sarežģīta un ierobežota. Pamatā tā paredzēja ķīmijterapiju un starošanu, bet cilvēki bieži sastapās ar smagām blakusparādībām, tostarp gripai līdzīgiem simptomiem, vājumu, nogurumu, zemu asinsspiedienu un apetītes zudumu. Ārstēšana bija maz efektīva un daudzi pacienti nomira gada laikā pēc diagnozes noteikšanas.

Krasu lūzumu un nozīmīgus uzlabojumus šajā jomā nesuši jaunākie zinātniskie atklājumi, kas ļāvuši labāk izprast vēzi un tā ārstēšanai radīt un izmantot revolucionāras metodes – imūnterapiju un mērķterapiju. Ja vēl pirms 2011.gada dzīvildze metastātiskās melanomas pacientiem bija vien pāris mēneši, jaunākā un efektīvākā imūnterapija, kas pieejama daudzās attīstītajās pasaules valstīs, nodrošina to, ka 40% pacientu šodien dzīvildze ir divi, trīs gadi un pat vairāk. Savukārt, BRAF gēna mutāciju atklāšana, kas pēc ASV statistikas, ir pamatā aptuveni pusei melanomas saslimšanas gadījumu, palīdzējis radīt jaunas mērķterapijas zāles un diagnostikas iespējas

Jauno zāļu veiksmes stāsts saistīts ar zinātnieku un zāļu ražotāju sadarbību – pētījumiem daudzu gadu garumā, kuros noskaidrots, ka organisma pasargāšanai no slimības izraisītājiem imūnsistēma mēdz netīši uzbrukt normālām organisma šūnām, izmantojot olbaltumvielas, kas aktivizē vai bremzē imūnās atbildes reakcijas. Pētot vēža mijiedarbību ar imūnsistēmu, tika atklāts, ka dažu audzēju gadījumā organismā ir augsts olbaltumvielu līmenis, kas vājina imūnsistēmu, novēršot to aizsardzību pret vēža šūnām. Tālāk sekoja pētījumi, lai izprastu minēto olbaltumvielu lomu un panāktu imūnās sistēmas aktivizēšanu cīņā ar vēzi, radot vēl nebijušas jaunas zāles jeb imūnterapiju. Tās sola ļoti cerīgus rezultātus ne tikai melanomas, bet arī urīnpūšļa, nieru, asins un citu vēžu ārstēšanā.

Savukārt atklājumi mutāciju jomā ļāva zinātniekiem radīt un attīstīt mērķterapiju, kas sniedz iespējas tieši iedarboties uz vietu, kur notiek mutācijas. Tā rezultātā ir iespējas veikt efektīvāku ārstēšanu – apturēt vai ierobežot melanomas attīstību. Turklāt, pēdējo gadu laikā, kombinējot mērķterapijas, vēl vairāk uzlabojušies melanomas terapijas rezultāti, pagarinājusies pacientu dzīvildze. Balstoties uz līdzšinējiem rezultātiem, zinātnieki uzskata, ka mērķerapiju kombinēšana būs jo īpaši nozīmīga arvien labāku melanomas ārstēšanas rezultātu sasniegšanā.

Būtiski, ka jaunās zāles ne tikai palielina izdzīvošanas rādītājus, bet tām ir arī ievērojami mazākas blakusparādības, kas vēža slimniekiem ārstēšanās laikā ļauj saglabāt labu dzīves kvalitāti. Turklāt daudzas jaunās zāles var lietot orāli, samazinot laiku, kas pacientiem jāpavada slimnīcās, tādējādi mazinot arī hospitālās izmaksas.

Kopš 2014.gada jaunās zāles metastātiskas melanomas ārstēšanai ir reģistrētas ASV, Eiropā un citās pasaules valstīs, tostarp Igaunijā, Horvātijā, Bulgārijā u.c. Diemžēl Latvijā pacientiem šīs zāles valsts neapmaksā – tās nav iekļautas zāļu kompensācijas sistēmā, bet ir pieejama tikai par maksu, kas ir vairāki tūkstoši eiro mēnesī un vairums pacientu to nevar atļauties.

Jaunas iespējas krūts vēža ārstēšanā
Milzīgas pārmaiņas pēdējā desmitgadē piedzīvotas arī krūts vēža ārstēšanā, kas ir visizplatītākais vēža veids sievietēm Eiropā un biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm arī Latvijā.

Krūts vēzi var iedalīt trīs veidos. Lielākajai daļai pacienšu ir tā saucamais hormonu receptoru pozitīvais (HR+) krūts audzējs, daļai – HER2+ audzēji (pozitīvs cilvēka epidermas augšanas faktors), kas var būt gan HR+, gan HR-, bet pavisam nelielai daļai sieviešu ir tā saucamais trīskārši negatīvais krūts vēzis, kas nozīmē, ka audzēju šūnās nav ne HR, ne HER2 receptoru.

HR+ un HER2+ krūts audzēju gadījumos ārstēšanai tiek izmantota gan ķīmijterapija, gan mērķterapija, gan nozīmēta hormonterapija, bet pēc ķirurģiskās audzēja izņemšanas – ķīmijterapija un staru terapija. Taču standarta ārstēšana daudziem pacientēm izraisa nevēlamas blakusparādības, daudz laika jāpavada slimnīcā, zāles ievadot venozi. Diemžēl, neraugoties uz saņemto terapiju, slimība var progresēt – līdz 30 % sieviešu, kam agrīni diagnosticēts un ārstēts krūts vēzis, attīstās metastātisks krūts vēzis, kad audzējs izplatās citās ķermeņa daļās, apgrūtinot ārstēšanu un radot lielākus draudus dzīvībai.

Tāpēc zinātnieki neatlaidīgi meklē jaunus risinājumus, lai rastu iespēju ārstēt arī citus krūts vēža apakštipus. Vienas no šādām zālēm, kas sniedz jaunu cerību krūts vēža pacientēm, ir jaunās paaudzes medikaments, kas paredzēts tieši HR+/HER2- metastātiska krūts vēža ārstēšanai. Jaunās inovatīvās zāles bloķē enzīmus, kuriem ir būtiska nozīme vēža šūnu augšanas un dalīšanās procesa regulēšanā. Jaunais pretvēža medikaments šobrīd ir apstiprināts lietošanai jau vairāk nekā 50 valstīs. ASV pacientes tiek ārstētas ar šo jauno un ievērojami efektīvāko mērķterapiju jau gadu, Eiropā medikaments reģistrēts 2016.gada novembrī. Diemžēl Latvijā valsts apmaksāto kompensācijas zāļu sarakstā jaunā mērķterapija pagaidām nav iekļauta. Kamēr Latvija jaunās zāles vēl gaida, pasaulē zinātnieki turpina strādāt –  imūnterapija, vēža vakcīnas tehnoloģiju attīstība, kā arī lielāka izpratne par vēža attīstību nākotnē ļauj cerēt uz jaunām, vēl efektīvākām zālēm krūts vēža ārstēšanai.

Latvijas slimnieki joprojām gaida
Kaut gan onkoloģija Latvijā ir pasludināta par vienu no veselības aprūpes jomas prioritātēm, realitātē vēža slimniekiem ir skumja, jo lielākajai daļai diagnožu trūkst pats svarīgākais, lai ārstēšana būtu veiksmīga, proti, jaunās zāles, kas vairo ilgāk un kvalitatīvāk nodzīvotos dzīves gadus. Svarīgi, lai katru smagi slima cilvēka nodzīvoto mēnesi un gadu uztvert kā vērtību un ieguvumu visai valstij un uzlabot jauno zāļu pieejamību caur kompensācijas sistēmu. Vismaz pašlaik Latvija ir “melnā līdere” jauno un efektīvo zāļu pieejamības ziņā ne tik vien Eiropā, bet arī Baltijā. Taču uzsāktās reformas un paredzētais finansējums vieš cerības par situācijas uzlabošanos Latvijas pacientu interesēs.


Agnese Korbe, biedrības "Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija" izpilddirektore


Avots: http://phrma-docs.phrma.org/sites/default/files/pdf/decade-of-innovation-cancer.pdf