SIFFA > Aktualitātes > Inovāciju desmitgade vēža ārstēšanā. Jaunas iespējas, ilgāks mūžs: nieru, asins un prostatas vēzis, 12.12.2017.
Inovāciju desmitgade vēža ārstēšanā. Jaunas iespējas, ilgāks mūžs: nieru, asins un prostatas vēzis

Vēzis gadu desmitiem bijusi diagnoze, kuru izdzirdēt pacienti vienmēr baidījušies. Tomēr straujiem soļiem uz priekšu iet arī medicīna. Pateicoties pētījumiem un zinātniskiem atklājumiem, pēdējos gados jaunas un progresīvas vēsmas ienākušas arī vēža ārstniecībā. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) sniedz ieskatu Amerikas Farmaceitisko pētījumu un ražotāju asociācijas (PhRMA) pētījumā “Vēža inovācijas desmitgade, 2006.-2016.” (“A Decade of Innovation in Cancer: 2006-2016”), atklājot tos vēža veidus, kur zinātniskie atklājumi un sasniegumi pēdējā desmitgadē ir īpaši daudzsološi (http://phrma-docs.phrma.org/sites/default/files/pdf/decade-of-innovation-cancer.pdf).

Nieru vēzis: jaunas ārstēšanas iespējas progresējošām slimības fāzēm
Nieres ir orgāns, kam ir nozīmīga loma ķermeņa funkciju uzturēšanā. ASV apkopotie dati liecina, ka divas trešdaļas nieru vēža gadījumu tiek diagnosticēti agrīnā formā, kad audzējs vēl nav izplatījies citos orgānos, tādējādi iespējama veiksmīga ārstēšana. Agrīnās nieru vēža formās izdzīvošanas prognozes ir labas: vismaz piecu gadu dzīvildze ir 92% pacientu. Tomēr šīs prognozes krasi pasliktinās vēlīnās stadijās, kad piecu gadu dzīvildzes prognoze sarūk līdz 12%. 90% nieru vēža gadījumos pacientiem diagnosticē nieru šūnu karcinomu. Statistika rāda, ka vīriešiem iespēja saslimt ar nieru vēzi ir divtik augsta kā sievietēm.

Neraugoties uz nieru vitālo lomu, cilvēka organisms daudzos gadījumos spēj veiksmīgi funkcionēt arī ar vienu veselu nieri. Šī iemesla dēļ ķirurģiska iejaukšanās nieru vēža gadījumā ilgu laiku bija primārais ārstēšanas veids, lai arī kāda bija saslimšanas stadija. Agrāk nieru vēža ķirurģiskā ārstēšana bija ļoti plaša un invazīva, – vairumam pacientu audzēja konstatēšanas gadījumā izņēma ne vien visu nieri, bet arī audus ap to. Zinātnes straujā attīstība pēdējā desmitgadē ļāva atklāt un izstrādāt virkni terapijas metožu, kas mazina ķirurģisko izjaukšanos vai pat ļauj no tās izvairīties pilnībā.

Mūsdienu pētījumu rezultātā ārstiem pieejama plašāka informācija par iespējamajiem nieru vēža attīstības mehānismiem, tādējādi paverot iespēju veiksmīgi pielietot dažādas mērķterapijas metodes arī slimības vēlīnu fāžu gadījumos. Jaunie pretvēža medikamenti ļauj iedarboties uz dažādiem slimības attīstības mehānismiem, turklāt tas notiek ar ievērojami mazākām blakusparādībām nekā agrāk pielietotās ķīmijterapijas un citokīnu terapijas gadījumā. Jaunās mērķterapijas bieži vien darbojas, bloķējot jaunu asinsvadu veidošanas, kas baro vēža šūnas, vai bloķējot bioloģiskos procesus, kas izraisa šūnu augšanu. Pateicoties jauno medikamentu kombinētai lietošanai, pacientu dzīves ilgumu vidēji izdevies pat dubultot.

Nozīmīgi atklājumi pēdējā desmitgadē bijuši arī imūnterapijas jomā, ļaujot izstrādāt iedarbīgas metodes, kas var palīdzēt arī vēlīnu nieru vēža formu gadījumos, piemēram, ar zāļu palīdzību aktivizējot paša ķermeņa imūnsistēmas spēju atpazīt un uzbrukt vēža šūnām. 

Asins vēži: jaunie medikamenti samazina smagās blakusparādības
Ļaundabīgās asins slimības jeb asins vēži negatīvi ietekmē asins šūnu veidošanos un funkcionēšanu. Atkarībā no tā, kādas asins šūnas vēzis skar, izšķir vairākus slimības veidus. Ilgu laiku šo slimību klasificēja pēc trīs asins vēža pamatformām: leikēmijas, limfomas un mielomas. Tomēr līdz ar zinātnes iespēju paplašināšanos un dziļākas izpratnes veidošanos par asins vēža izpausmēm molekulārā līmenī, izkristalizējušies desmitiem šīs slimības veidi, tai skaitā aptuveni 40 leikēmijas un 50 limfomas veidi. Asins vēzis ir viens no izplatītākajiem vēža veidiem, ka veido aptuveni 10% no 2016.gadā diagnosticētajiem vēža gadījumiem. ASV kāda no asins vēža formām pacientiem tiek atklāta katras trīs minūtes. Mirstības rādītāji asins vēža gadījumā ir atkarīgi no slimības veida un stadijas, kādā tas atklāts, taču kopumā 2016.gadā vēža slimnieku vidū ar asins vēzi saistīti aptuveni 10% visu nāves gadījumu. Pateicoties straujai attīstībai gan asins vēža diagnostikas, gan ārstēšanas jomā, dzīvildzes rādītāji pēdējos gados pasaulē arvien uzlabojas. Asins vēzis pārsvarā ir pieaugušo slimība, – 91% asins vēža pacientu ir vecumā virs 20 gadiem.

Asins vēža ārstēšana ar ķīmijterapijas un staru terapijas metodēm, kas ilgus gadus bija vienīgās ārstēšanas metodes, līdzi nes smagas blakusparādības, tai skaitā nogurumu, reiboņus, sliktu dūšu, matu zaudēšanu, palielinātu infekciju risku un dažkārt arī orgānu bojājumus. Šie simptomi vēža pacientus, kuru organisms jau tā ir vēža novājināts, skar īpaši smagi. Savukārt, izmantojot agrīnās mērķterapijas metodes, pacientiem pret medikamentiem bieži attīstījās rezistence (pieradums), un bija nepieciešams paralēli pielietot citas ārstēšanas veidus.

Pēdējās desmitgades laikā attīstījusies virkne efektīvu terapeitisko metožu asins vēža ārstēšanai. Jaunie pretvēža medikamenti ļauj piekļūt tieši vēža šūnām, atstājot veselās asins šūnas neskartas, kas nozīmē arī ievērojami mazāk blakusparādību un labāku dzīves kvalitāti vēža pacientiem. Savukārt jaunie mērķterapijas medikamenti pieejami tablešu veidā un pacientiem ārstēšanas process nav jāpavada slimnīcā.

Arvien plašākā izvēlē pieejami arī monoklonālo antivielu medikamenti, kas palīdz ķermenim identificēt tieši vēža šūnas, lai pret tām vērstos, izmantojot paša pacienta imūno sistēmu. Zinātnieki uz vēža šūnu virsmas atklājuši īpašus antigēnu proteīnus, tāpēc jaunie pretvēža medikamenti ar tiem mijiedarbojas, padarot vēža šūnas atpazīstamas organisma imūnsistēmas uzbrukumiem.

Prostatas vēzis: lielāks dzīves ilgums pat smagos gadījumos

Prostatas vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās prostatas priekšdziedzerī, un tas ir izplatītākais audzēja veids vīriešiem. Vidējā statistika rāda, ka iespēja dzīves laikā ar prostatas vēzi saslimt ir vienam no septiņiem. Arī Latvijā prostatas vēzis ir visbiežākais izplatītais audzējs vīriešiem – ik gadu tiek atklāti vairāk nekā 1000 jaunu gadījumu. Kaut gan šī saslimšana pārsvarā piemeklē vīriešus pēc 65 gadu vecuma, taču pēdējos gados šis vēzis arvien biežāk skar gados jaunus vīriešus, tai skaitā 33% vīriešu darbspējīgā vecumā līdz 65 gadiem.

Prostatas vēzis sākumstadijā attīstās lēni un gandrīz bez simptomiem, tāpēc diagnosticēšana nereti ir novēlota. Likvidējot prostatas vēzi ķirurģiski, tas var nest līdzi dzīves kvalitātes pasliktināšanos, piemēram, attīstās erektīlā disfunkcija. Progresīvas prostatas vēža ārstniecības metodes mūsdienās pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti arvien uzlabo. Arvien biežāk ārstēšanā tiek izmantoti hormonterapijas medikamenti, kas aptur testosterona piekļuvi prostatas dziedzerim, tādējādi mazinot arī audzēja izplešanos. Gan izdevums “The New England Journal of Medicine” (http://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMoa1702900), gan arī “BBC” (http://www.bbc.com/news/health-40131381) vēsta, ka pēdējos gados attīstītajās valstīs pacientiem pieejams jauns preparāts, kurš, kombinējot ar hormonterapijas metodēm, krasi samazina nāves gadījumu skaitu prostatas vēža slimnieku vidū gan agrīnās, gan vēlākās slimības stadijās. Lielbritānijā veikti klīniskie pētījumi rāda, ka ar jauno preparātu nāves gadījumu skaitu izdodas samazināt par vairāk nekā 4%. Jaunā mērķterapija ir iedarbīga arī pacientiem ar metastātisku prostatas vēzi, kad audzējs jau izplatījies organismā. Pareizi un precīzi to piemērojot, arī metastātiska prostatas vēža gadījumā dzīves ilgums var sasniegt pat četrus un vairāk gadus, kas ir milzīgs sasniegums.

Jaunie vēža medikamenti slimniekiem Latvijā – pagaidām cerība, ne realitāte
Jaunāku un efektīvāku zāļu lietošana onkoloģisko saslimšanu gadījumā ievērojami uzlabo vēža pacientu dzīves ilgumu un kvalitāti. Pateicoties zinātniskajiem atklājumiem un jaunajiem medikamentiem, kopējo mirstību vēža pacientu vidū izdevies samazināt uz pusi. Tomēr Latvijā pieejamība jaunajām zālēm vēža ārstēšanai joprojām ir problemātiska, jo medikamenti Latvijā valsts kompensēto medikamentu sarakstā parādās novēloti un salīdzinoši reti. Jauno zāļu pieejamības ziņā statistiski diemžēl esam vienās no pēdējām vietām ne vien Eiropā, bet arī Baltijā. Tiesa, uzsāktās reformas veselības jomā ļauj cerēt uz situācijas uzlabošanos, paverot ilgākas un kvalitatīvākas dzīves iespējas pacientiem ar onkoloģiskajām saslimšanām arī Latvijā.


Agnese Korbe, biedrības " Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija" (SIFFA) izpilddirektore



SIFFA sagatavotais raksts publicēts portālā “Medicine.lv”: http://www.medicine.lv/raksti/petijums-inovacijas-veza-arstesana-jaunas-iespejas-un-ilgaks-muzs-d32d9247da, 2017.gada 12.decembrī